Mēs, pasniedzēji un zinātnes darbinieki, kas spiesti uzturēties ārpus Krievijas Federācijas, uzskatām par nepieciešamu paziņot sekojošo.
Iebrukums Ukrainā 2022. gada 24. februārī, tās suverenitātes pārkāpums un tam sekojošie smagie noziegumi pret cilvēci ir kļuvuši par ciešanu un neskaitāmu dzīvību zaudēšanas iemeslu Ukrainā, un uz to fona zaudē nozīmi jebkuras citas publiskas un privātas intereses. Mēs rakstām un parakstām šo vēstuli ar nepārprotamu izpratni par šo faktu.
Vairāki no mums tika atlaisti no valsts universitātēm politisku iemeslu dēļ ilgi pirms kara sākuma. Starp mums ir arī vadošo Krievijas Federācijas akadēmisko iestāžu darbinieki (nu jau bijušie), no ordināriem profesoriem līdz asistentiem, no arodbiedrību biedriem līdz to izdevumu žurnālistiem, kas tika slēgti vakar vai šodien jau tiek slēgti desmitiem, sākot no studentu avīzēm līdz lielajiem medijiem. Starp represijām pakļautajiem ir arī citu, tostarp nepolitisku apvienību pilsoniskie aktīvisti.
Neskatoties uz to, ka nonācām vienā politiski vajāto grupā, un esam kritiski izteikušies vairāku citu jautājumu sakarā, mūsu politiskajos uzskatos un vērtību sistēmā valda diezgan liela dažādība. Līdz zināmam brīdim sava akadēmiskā darba gaitā kolektīvos mēs centāmies ieturēt politiskās neitralitātes pozīcijas.
Taču 2022. gada 24. februārī šai politiskai neitralitātei pienāca gals. Vēstuli varas iestāžu prettiesiskās rīcības atbalstam parakstīja 260 Krievijas Federācijas lielāko universitāšu rektori.
Reaģējot uz to, Rietumu akadēmiskā kopiena paziņoja par sankcijām pret oficiālo jeb institucionālo Krievijas zinātni un izglītības sistēmu.
Pret savu augstskolu rektoru paziņojumiem iebilda tūkstošiem studentu un absolventu, simtiem pasniedzēju, kas tika pakļauti represijām – no atlaišanas un atskaitīšanas no augstskolām līdz pat arestiem. Dažiem no viņiem izdevās pamest valsti. Tikai pēdējā mēneša laikā pretkara petīcijas ir parakstījuši gandrīz divi miljoni Krievijas pilsoņu.
Visi tie, kas iestājas pret karu, kas riskē ar savu stāvokli un brīvību, paliek brīvās pasaules sabiedrotie. Tāpēc sankcijas pret oficiālo Krievijas akadēmiju būtu jāpiemēro, ņemot vērā šo atšķirīgo un nepakļāvīgo slāni, kā arī paturot prātā nepieciešamību iesaistīt šos ļaudis Eiropas atjaunošanā pēc šī noziedzīgā kara.
Mēs atzinīgi vērtējam, piemēram, Lielbritānijas universitāšu rīcību, kas ir pārtraukušas līgumus ar Krievijas institūcijām, bet turpina sadarboties ar atsevišķiem zinātniekiem.
Pagaidām šī diferenciācija neattiecas uz studentiem. Studenti un absolventi tiek divtik sodīti: viņu pašu, Krievijas valsts universitāšu vadība izraida viņus par pretkara paziņojumiem, bet ārvalstu programmas – par to, ka viņi vēl vakar bija savu augstskolu studenti. Izņēmumi no sankciju listēm līdz šim skāra tikai zinātniekus un pasniedzējus, nevis studentus. Tās paaudzes daļas drošības, veselības un dzīvības apdraudējuma ignorēšana, kas, cik vien spēj, pretojas Krievijas režīma noziegumiem, nav pieļaujama.
Pirms diviem gadiem, kad Krievijas universitātēs sākās pirmais politiski motivēto atlaišanu vilnis, daži no mums kļuva par Brīvās universitātes līdzdibinātājiem. Šī universitāte darbojas tiešsaistē un līdz šim galvenokārt krievu valodā, bet tā ir pieejama visiem kolēģiem visās valodās.
Mēs, Brīvās universitātes profesori un citi zinātnieki, kas spiesti uzturēties ārpus Krievijas, piedāvājam savu sadarbību dialoga veidošanā ar to universitāšu vadību, kas ir gatavas atteikties no savu rektoru vēstulēm, kā arī ar studentu organizācijām, kas jau ir parakstījušas protesta vēstules pret Krievijas Federācijas izvērsto noziedzīgo karu Ukrainā. Mēs esam gatavi parakstīt jums visiem ieteikuma vēstules, lai jūsu pieteikumi individuāli tiktu pieņemti Eiropas universitātēs.
Mēs atbalstām kopējās brīvās pasaules vērtības, nevardarbības vērtības. Mēs neatzīstam agresora valsts tiesības diktēt savu gribu citiem. Šodien Krievijas valsts ir uzsākusi brutālas vardarbības politikuKrievijas Federācijā un ārpus tās, un mēs cik vien spējam esam gatavi atbalstīt tos, kuri tieši vai netieši cieš no šīs vardarbības.